„Jātiek, turp jātiek,” nosaku, noskatījusies dokumentālo filmu par manta raju aizsardzības projektu pie Mozambikas krastiem, un plānošana var sākties. — Izlasi 42 min.
Un, ziniet, tas plašums, kas Etiopijā, tas ir tas, pēc kā es vienkārši slāpstu. Tu, cilvēk, apsēdies kaut vai vienkārši uz paugura un Tev paveras netverams plašums pie kājām. Kā visa Latvija. Vai pat divas. — Izlasi 20 min.
Āfrikā katra diena ir tik gara kā mājās pavadītas vairākas dienas, bet sīkāk par to Rietumāfrikas ekspedīcijas dienasgrāmatā. — Izlasi 19 min.
Ir sarežģīti runāt par Āfriku, bet vēl grūtāk ir rakstīt par to. Negribu, lai šis stāsts izklausītos pēc augstprātīgas smīkņāšanas par “melno kontinentu” vai sastāvētu... — Izlasi 16 min.
Vakariņu laikā pamanījām vienu no nozagtajām ceļa zīmēm, kuras prombūtne, iespējams, mums prasīja vairākas papildu stundas ceļā un nobrāztus locekļus. Jautājām namatēvam, kāpēc šī zīme ir pie viņa, uz ko mums tika atbildēts, ka te, mājas pagalma krūmos, ceļa zīme esot pasargāta no zagļiem, uz šādu loģiku mums nebija ko iebilst. — Izlasi 17 min.
Namībija nav tā Āfrikas valsts, kurā iebraucot atvadies no civilizācijas, iebrien pilsētas vai dabas džungļos un cīnies par izdzīvošanu vai piedzīvo to citādību, kas prasa... — Izlasi 45 min.
Mana vienīgā kaitinošā īpašība ir stāstīt cilvēkiem par Āfriku. Bez prasīšanas, bez iemesla. Cilvēks runā ar mani, teiksim, par mīlestību, bet es atkal sāku savu: “Bet vienreiz Burkinafaso…” Apzinos, ka tas ir muļķīgi, bet neko nevaru tur padarīt. Manā vienmuļajā dzīvē šis piedzīvojums ir pārāk spilgts. Es nespēju ar to nedalīties. Tāpēc laiks to legalizēt un izpaust šeit. — Izlasi 21 min.