Austrāāāāāāālija! Kaut kur pie sevis spriedu, domāju – no kurienes šī vēlme doties tieši uz Austrāliju, nevis blakus esošo, tik ļoti saslavēto Jaunzēlandi? Un tad atminējos – Dziedoņi ērkšķu krūmā! Jā, bija tāds stāsts – tik romantisks, tik citāds, ar tveici, ar lopu fermām un karstiem tuksnešiem, un nedabūšanos… Skarbi, bet skaisti. Un tāda ir pati Austrālija, nu vismaz tās centrā, bet – vai man stundiņ – nu jau esmu aizsteigusies priekšā notikumiem… Bet par visu pēc kārtas! Ieskrējiens un…
Uz Antarktīdu man gribējies kopš senseniem laikiem. Un vēl vairāk sācis gribēties, kopš strādāju labi apmaksātā darbā, kad sāku saprast, ka nereālās ceļojuma izmaksas kļūst mazliet pieejamākas. Bet – izrādās – bija jāsastopas ar vēl vienu, nefinansiāla rakstura problēmu – man par milzu pārsteigumu visi nebūt nestaigā apkārt, glabādami dziļi sevī sapni par dienvidu kontinentu. Tāpēc vairākus gadus pētīju brošūras, meklēju informāciju internetā un uzmanīgi taustījos apkārt pēc ceļa biedra vai biedrenes. Tad pēkšņi, pat nedomājot, necerot tai vietā gavilēt,…
Sen, sen esmu kārojusi aizbraukt uz Indonēziju. Vienmēr licies – ja tur nokļūšu, beidzot redzēšu kādu vulkānu izvirstam. Indonēziju šķērso vulkāniskas aktivitātes loks un tur ik pa brīdim kaut kas tāds notiek. Un redzēt izvirdumu nudien ir mans sens sapnis. Viss notika pavisam citādi. Un pa visai neiemītām takām. Tāpēc vasarā sāku taujāt, meklēt, vai ir vēl gribētāji. Izrādās, nudien, gribētāju gana – savācamies diezgan interesantā konstelācijā: kopā esam 6, no kuriem 3 ir Daces (kālabad nereti ceļojuma laikā kāds nodomā,…
Namībija nav tā Āfrikas valsts, kurā iebraucot atvadies no civilizācijas, iebrien pilsētas vai dabas džungļos un cīnies par izdzīvošanu vai piedzīvo to citādību, kas prasa īpašu rūdījumu, piedzīvojumu garu un drosmi. Tomēr Namībija ir dabas brīnumu pilna, liesmu krāsas kāpas Sossusvlei vien ir ko vērtas, un to visu iespējams izbaudīt un piedzīvot visai eiropeiskā garā – iznomājot auto un valsti apbraukājot pašu spēkiem. Tieši tā rīkojāmies mēs. 26.decembris. 4 smaidīgas, tikko ģimenes apciemojušas un Ziemassvētku dāvanas sadāvinājušas un saņēmušas ceļa…
Amerika, iespēju zeme, Holivudas zeme un zeme ar Lielo kanjonu. Lielais kanjons ir mans bērnības sapnis – vienādiņ esmu domājusi, kad izaugšu liela, braukšu turp, sēdēšu kanjona malā, kājas sakrustojusi lotosa pozā (vai tuvu tai, jo tik vingra nemaz neesmu) un vērošu saulrietu saldi nostalģiskā noskaņā. Vienā brīdi bija gana gaidīts, sameklēju ceļabiedres – māšeli Ieviņu un Jolantu – un strauji iegādājamies biļetes, lai tiktu nogriezts jebkurš atpakaļceļš (un nedaudz izlīdzināti pa mēnešiem ceļošanas izdevumi). Tātad: ceļojuma laiks no 25.…
No džungļu tveices un čūsku bērniem līdz saltiem izdzisušu vulkānu krāteriem. Dabas pārbagātība un krāsas. Čiča un lāviņas piedāvājums naktī. Šamaņu burvestības un zumoši kolibri gar ausi. Tā ir viduszeme jeb Mitad del Mundo.
Vjetnama, Vjetnama – kāpēc? Indoķīnas varenība, vjetkonga šausmas un zīda aušanas noslēpumi. Raibumraiba, vēstures notikumu un taifūnu plosīta. Jāredz! Pēc Ziemsvētkiem sešas Vjetnamas iekarotājas – māsas Birznieces, Samsonītis, Ievišs, Katja (saukta Kaķis) un es pussešos no rīta ielidojam Hanojā – esam pavisam grīļīgas – mums kā reiz nupat sācis gribēties uz dusu. Pēc nelielām sirds trīsām par bagāžas likteni to tomēr saņemam un dodamies iekarot Vjetnamu – jau jūt mitru, mazliet sutīgu gaisu. Mums pretim ir Hungs, mūsu Hanojas gids…
“Ciemošos, ciemošos, es pie visiem ciemošos,” nodomāju, atceroties dziesmiņu no vecas multfilmas, un metos plānot Vecgada vakara pavadīšanu ciemos pie dīvainajiem akmens vīriem Rapanui jeb Lieldienu salā. Mamma nopukst vien, ka tālāku vietu uz pasaules jau laikam neatradīsi. Un viņai taisnība, antipodu zemi jeb diametrāli pretēju vietu Rīgai uz šīs planētas meklējot, Rapanui ir tuvu tai. Teorētiski distance starp diviem vistālākajiem punktiem uz zemeslodes ir 20 000 kilometru, un līdz Rapanui no Rīgas ir vien nedaudz vairāk par 15 000. Tā kā…
