Ko es zināju par Albāniju? Kalnos dzīvo tumsnēji cilvēki - kādreiz tur valdīja diktators un finanšu piramīdas, un ir noturīga sajūta, ka valstī varētu nebūt droši. Pirms ceļojuma ar nolūku nenodzinu bārdu, jo vīrišķība varēja izrādīties valūta. Apsteidzot sacīto: visas savas zināšanas par šo valsti oficiāli pasludinu par nezināšanām un aicinu doties līdzi! — Izlasi 14 min.
Kā ik gadu, arī šogad ar lielu nepacietību gaidīju, kad Halles mežs pārvērtīsies zilzilā pasaku valstībā. Tas atrodas aptuveni pusstundas brauciena attālumā no Briseles un aptver 542 ha lielu teritoriju. Atkarībā no saules, gaismu ēnām un puķu ziedēšanas cikla krāsu intensitāte ir atšķirīga. Pašā ziedēšanas sākumā mežs ir gaiši zils, bet, kad puķu ziedēšana sasniegusi pilnbriedu, liekas, ka viss ir spoži zili violets, un krāsas vibrē tā, ka gandrīz reibst galva. — Izlasi 6 min.
Pilzene ir reģiona centrs Čehijas rietumos stundas braucienā no Prāgas. Reģions tiek pasniegts kā tūrisma paradīze un tas nav tālu no patiesības. Mēdzu teikt, ka... — Izlasi 15 min.
Doma par Santjago ceļu jeb Camino de Santiago manā prātā bija vairākus gadus, lai gan nekā daudz praktiska par to nezināju. Vien to, ka tas... — Izlasi 18 min.
Pandēmija ir mainījusi ceļošanas paradumus. Līdzīgi kā pirms 20 gadiem, kad autobraucieni bija izdevīgāki un tādēļ populārāki par lidojumiem, ceļošana ar auto Covid-19 ierobežojumu dēļ... — Izlasi 11 min.
Kad man pamet ideju par došanos uz Svalbāru, acis iemirdzas un gribas jau tūlīt pat būt tur. Tā esot ļoti noslēpumaina vieta, īsta fotogrāfu paradīze,... — Izlasi 17 min.
Rivjēra – šis vārds izlocās kā tāla dienvidu pamale, tas atlido pie tevis kā ilgas pēc siltuma un saules vai palido tev garām spārnota porša izskatā, kas vēlu naktī no Sentropēzas traucas Ramatuellas virzienā. Tur iekšā sēž bezrūpīgie, un viņi atgriežas no kādām dīkdienīgām viesībām jūras malā vai uz jahtas. Viņi ir krietni dzēruši un līkumā tikko neuztriecas man virsū. Bet es esmu nomaldījies naksnīgajos ceļos, un te jūras krastā nemaz nav tik daudz ceļu, pa kuriem varētu izkļūt uz Nicu vai vēl kādu lielu vietu, kura sola saldo dzīvi. — Izlasi 11 min.
Apsēstība ar uguni piemīt daudziem - mums vasarā patīk sēdēt pie ugunskuriem un pie kamīniem garos ziemas vakaros, stundām raugoties liesmās. Gluži tāpat daudzi var ilgi skatīties plūstošā ūdenī un ūdenskritumos, bet lava - degoša un plūstoša vienlaikus - ir abu šo parādību apvienojums. — Izlasi 24 min.
Stāsts lasāms arī latviski What are the truly essential things in our lives? And can anybody apart from ourselves really define that? That is an... — Izlasi 34 min.
Venēcija. Pilsēta, kurā ūdens dziedē dvēseli un teritorija pārvēršas par terapiju. Tā atrodas tāla ceļa galā. Pirmoreiz to ieraudzīju, izkāpis no vilciena Santa Lucia stacijā, stāvot uz trepēm, kuru pakājē viļņojās Canal Grande. Pa to brauca kuģīši, pretī bija katedrāle, bet studenti pāri tiltam devās uz universitāti. Bija dzestrs februāra rīts, karnevāla laiks, un kompozīcija bija tieši tāda, kādu mākslinieki savās gleznās cenšas attēlot pilnību, ar to atšķirību, ka Venēcijā jau pirmais un visi turpmākie skati ir pilnība. — Izlasi 12 min.
I squeak with joy quietly and reach for my phone and its camera. It serves as a reference point proving that this moment is real. If I get this urge to take photos, it means I am right here and right now. — Izlasi 40 min.
Katrai vietai, kas ierakstīta manā liktenī, ir priekšvēstnesis: grāmata, filma, nejauša apstāšanās vai iepazīšanās ceļojuma laikā. Tas ieskandina kādu noti, kas tajā brīdī vēl skan svešādi un tālu, bet līdz Lielajam notikumam būs izaugusi par simfoniju un pats notikums būs tikai loģiska šīs enerģijas manifestācija. — Izlasi 29 min.
Rīts pienāca ar skaidru apziņu, ka atrasties saulē ilgāk par minūti nedrīkst. Visur sisināja cikādes, baltu namiņu sauja klints paspārnē sadzīvoja ar zaļu jūru. Logus vietējie pa dienu aizbultēja ciet, lai gan man tā arī nekļuva skaidrs, kā viņi vispār tur dzīvo. — Izlasi 9 min.