Tas, šķiet, ir pēdējais gads, kad Venēcijas biennāle var atļauties būt ‘neinteresanta’ – runāt patiesību vispirms un izklaidēt pēc tam. Togad pieminēt Art Basel mākslas tirgu ir vēl slikts tonis. Jau pēc diviem gadiem, pēc finanšu krīzes, vēji mainīsies. Venēcijas biennāle būs spiesta kļūt daudz pielaidīgāka pret tirgu: tūristiem saprotamākas tēmas, lielāka mākslinieku izvēle saskaņā ar mākslas tirgus interesēm. — Izlasi 18 min.
Ne reizi vien esmu redzējusi, kā Franču Rivjēras maigais vējš un saldās smaržas cilvēkā atrauj vaļā dziņas un kaislības, par kuru eksistenci viņš līdz tam nav pat nojautis. — Izlasi 17 min.
Filmu skatīšanās, līdzīgi kā grāmatu lasīšana, ir iespēja ceļošanu īstenot bez reālas pārvietošanās. Šādam virtuālam piedzīvojumam īpaši noderīgs ir road movie žanrs jeb ceļa filmas. — Izlasi 10 min.
Ceļojums ne vienmēr jāizvērš reālā braucienā. Neredzētas vai sen apmeklētas vietas varam apskatīt vai atsaukt atmiņā, skatoties filmas savā dīvānā. Ja Valentīndienā gribat ceļojumu divatā, te būs trīs filmas par Vīni dažādām gaumēm. — Izlasi 3 min.
Itālijas gastronomijas galvenais šarms ir vienmēr lieliskie produkti un reģionālās atšķirības. Maize, tomāti, olīvas visur ir izcilas un, ja šos labumus papildina ar vienmēr atklājuma vērtajiem lokālajiem sieriem, desām vai šķiņķiem, izdodas izcila maltīte. — Izlasi 26 min.
Vīne bija kas vairāk par Hābsburgu impērijas galvaspilsētu, tā drīzāk līdzinājās apziņas stāvoklim. — Izlasi 9 min.
Sasniegusi savu visu laiku labāko ātruma rekordu muzeju apskatē, devos prom jau pēc minūtēm 20 ar nelielu nožēlu. Ieejas biļetes vietā labāk būtu kafejnīcā nobaudījusi aukstu Grüner Veltliner. — Izlasi 15 min.
Kaut kad sen grupa “Hospitāļu iela” dziedāja: “Visām sievietēm gribas uz Portugāli. Tev arī, tu tikai neizrādi.” Vēlme nokļūt Portugālē vairs nav kaut kā īpaši... — Izlasi 8 min.
Esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm, tās mēdz piepildīties visnegaidītākajā veidā. Tā, piemēram, šovasar Krievijas Federācija ieviesa bezmaksas e-vīzu sistēmu Kaļiņingradas apgabala apmeklēšanai. Aizvien esmu vēlējies tur nokļūt, precīzāk, ar velosipēdu nobraukt pa Kuršu kāpu visā tās garumā. Sarežģīto vīzas formalitāšu dēļ šo ieceri parasti atliku. Tā vietā gadiem Kaļiņingradu pētīju no lidmašīnas iluminatora, dažreiz pat to fotografējot, līdzīgi kā ar Egejas jūras salu pārņemtais stjuarts Kortāsara stāstā “Sala dienas vidū”. — Izlasi 15 min.
Visīstākais kultūršoks, atgriežoties no ceļojuma pa Apūlijas reģionu Itālijas papēdī, mani sagaidīja tieši Latvijā. Pēc nobrauktiem 1103 km motorollera sedlos, reizēm sasniedzot ātrumu pat 100... — Izlasi 22 min.
Tās, kas citiem ir parastas ceļa norādes, vīna cienītājiem vairāk atgādina etiķetes. Tik pazīstami un bieži redzēti vārdi: "Bordeaux", "Saint-Emilion", "Pomerol", "Médoc", "Graves", "Libournais", "Sauternais" un citi. — Izlasi 7 min.
Ja skriešana jau izsenis bijusi iecienīta grieķu izklaide, tad stāvēšana rindā noteikti tāda nav. Šo procesu vienlīdz sāpīgi izjūta un ienīda kā mazi bērni tā sirmgalvji. Iekāpšana prāmī atgādināja haotisku pūli, kurš draudēja iegāzties jūrā aizkavējot kuģa atiešanas vēl par dažām stundām. — Izlasi 5 min.
Teju ģībstot no karstuma, es prātoju, kas tā ir par ērmotu valsti, kurā līdz svētajām vietām cilvēks var nokļūt tikai apsmērējies ar aizsargkrēmu kā eklērs ar šokolādi, turklāt ieziedis kājstarpi ar vazelīnu? Kur plāksteri neturas uz tulznām un cilvēki skūpstoties gadā apēd tonnām aizsargkrēma, nemaz nerunājot jau par to, cik dienā viņi noskalo to siltajās dušās. — Izlasi 11 min.