Filmu skatīšanās, līdzīgi kā grāmatu lasīšana, ir iespēja ceļošanu īstenot bez reālas pārvietošanās. Šādam virtuālam piedzīvojumam īpaši noderīgs ir road movie žanrs jeb ceļa filmas. — Izlasi 10 min.
Sirds bez maz gurst no skaistuma. Nav vārdu, ar ko to izteikt kaut aptuveni. Sajūsma. Lūk. Lūk, tieši šo skatu dēļ atkal esmu šeit. Jumtu norauj zibenīgi un aiznes tālu, tālu prom. Raugos apkārt - es neesmu viena. Te ar jumtu nav palicis tieši neviens. — Izlasi 11 min.
Man patīk ceļot. Vairāk nekā patīk. Nevaru bez ceļošanas iztikt. Ja priekšā negaida kāds saplānots brauciens, nopirktas lidojuma biļetes, rezervētas viesnīcas un tūres, nejūtos īsi savā ādā. Man piemīt tas, ko vācieši sauc par Fernweh - ilgas pēc tālēm, prombūtnes. Ceļojumā es kļūstu pavisam cita. Uzsūcu sevī zināšanas, informāciju par citādiem dzīvesveidiem, tradīcijām, priekšstatiem gluži kā sūklis. Mainu uzskatus par pasauli. Ieraugu arī savu tik ļoti nenozīmīgo vietu tajā. Reality check. — Izlasi 12 min.
Pa visu Austrāliju bijis simtiem dažādu aborigēnu cilšu, daudzas no tām pastāv joprojām. Gan vairs neviena nedzīvo pēc vecajām tradīcijām, kailām krūtīm dejojot ap ugunskuriem un skrāpējot rakstus klintīs, tāpat kā latvieši vairs nestaigā tautastērpos un nedzīvo kokos, bet kultūra tiek kopta un glabāta. — Izlasi 52 min.
Uz Antarktīdu man gribējies kopš senseniem laikiem. Un vēl vairāk sācis gribēties, kopš strādāju labi apmaksātā darbā, kad sāku saprast, ka nereālās ceļojuma izmaksas kļūst... — Izlasi 42 min.
Kopumā šāds gājiens ir izteikti meditatīvs pasākums ar piecām darbībām regulāros atkārtojumos: iet, ēst, gulēt, žāvēt apģērbu un sasildīties. Un tā katru dienu, vienalga, vai spīd saule, līst vai krīt slapjš sniegs. Te nekam citam nav nozīmes. — Izlasi 14 min.
Akmens vīri stāv, dupšus uzgriezuši jūrai, un lūkojas mūsu bālajās sejās. Garām aiztrauc krāsaini ģērbta meitenīte uz koša divriteņa – viņai šie akmens vīri ir ikdiena. Toties mēs tos apskatām un bildējam no visām pusēm. — Izlasi 14 min.