Kad man pamet ideju par došanos uz Svalbāru, acis iemirdzas un gribas jau tūlīt pat būt tur. Tā esot ļoti noslēpumaina vieta, īsta fotogrāfu paradīze,... — Izlasi 17 min.
Teju ģībstot no karstuma, es prātoju, kas tā ir par ērmotu valsti, kurā līdz svētajām vietām cilvēks var nokļūt tikai apsmērējies ar aizsargkrēmu kā eklērs ar šokolādi, turklāt ieziedis kājstarpi ar vazelīnu? Kur plāksteri neturas uz tulznām un cilvēki skūpstoties gadā apēd tonnām aizsargkrēma, nemaz nerunājot jau par to, cik dienā viņi noskalo to siltajās dušās. — Izlasi 11 min.