Kalnu ceļi nekad nebija taisni, tie bija kā pavirši atvērts collštoks. Visi apdzina visus, pat kalnu tunelī, to gan šoferis nosodīja un nosauca steidzīgo kolēģi par pridurku. Mašīnā mēs kārtējo reizi uzzinājām, ka kādreiz bija labāk, ka tagad nekā laba nav. — Izlasi 18 min.
Virs mums rēc helikoptera motors, režisors vājprātīgi kliedz megafonā, mēs, piespiedušies pie izdrupušās sienas, ar šausmām skatāmies, kā lēni no griestiem atdalās pēdējie apmetuma gabali un ķieģeļi, kā vēlas rudens lapas, viegli šūpodamās briesmīgajā vējā, nāk lejā uz mūsu galvām. Režisors, grūstot operatorus, ar zīmēm rāda, kas jāfilmē. — Izlasi 11 min.