Pirms kāda laika Inese Zandere publicēja, manuprāt, nepārspējamo rakstu krājumu “Kuģa žurnāls”. Tikmēr mēs publicējam kolēģes Daces Rubenes piezīmes īstā kuģa žurnālā no pašreiz notiekošas Antarktīdas ekspedīcijas. Dace jau otro reizi ir padevusies Antarktīdas skarbajam valdzinājumam, vairāk par viņas pirmo ceļojumu var lasīt šeit.
M.K.

3/11  Beidzot, beidzot atraisām tauvas. Uz kuģa pirmais vakars, ārā ap 25 grādiem. No vējiem pasargātā Puerto Madryn līča saulriets atgādina krāsainu pelddvieli koši oranžos, sārtos un dzeltenos toņos.

4/11 Dzīve sit augstu vilni. 5m. Ātrums 9 jūras mezgli. Puse pasažieru pieplakusi gultām un ne tikai. Ārste dala tabletes pa labi un pa kreisi. Kajītes biedrenei, kas draud kāpt krastā jau Falklendu salās, iešpricē zāles.

5/11 Vislabākā pozīcija gulēšanai ir stabilā sānguļa – tikai tā palīdz no gultas neizvelties. Vakariņas al fresco uz augšējā klāja spirdzinošas.
Izglītojošā dokumentālā filma par Šakltona laivas brauciena atkārtojumu mūsdienās, bet ar toreizējo aprīkojumu (Chasing Shacklton) ir stindzinoša un sašūpo kuņģi pat man.

6/11 Krastā pavasara saule un ir nosvilis deguns. Kuģis turpina virpināt pa straumei vējā un viļņu dēļ nav iespējams sakāpt laivās, lai tiktu krastā. Kāja zemei pieskārusies uz 5 minūtēm. Landing aborted. Gaidīsim dubli nr. 2. Klinškāpējus pingvīnus un ligzdojošos tumšuzacu albatrosus satikt neizdodas. Vējš virs 35 mezgliem mums ir pamatīgi ieriebis.

7/11 Britiskā Stenlija rāda laikapstākļu paraugu. Pludmale karībiski baltās smiltīs un tīrkīza ūdeņiem satumst pāris minūšu laikā un krusa sadzeļ seju. Ūdensnecaurlaidīgās bikses nav pavisam necaurlaidīgas. Sarkanās britu telefona būdiņas aicina zvanīt mājup.

8/11  Kuģojam. Iesmērēju pretsaules krēmu, uzvelku saulesbrilles, gatava atlaisties zvilnī uz augšējā skatu klāja. Pametu acis pa labi. Negaiss tuvojas vēja spārniem. Jau pēc 5 minūtēm stāvu no vējiem mazliet pasargātā paksī un skatos, kā sniegs samazina redzamību līdz pārdesmit metriem un savelk kupeniņu uz klāja. Albatross un krāsotie petreļi neliekas traucēti.

9/11  Šodien nozīmīga diena uz kuģa. Biodrošības instrukcijas un putekļsūkšanas (šai gadījumā – augu sēklu atrašanas) ballīte. Nebūs svešam organiskajam materiālam bojāt endēmisko Dienviddžordžijas dabu. Jāpārmeklē, jāiztīra un jādezinficē viss āra apģērbs, soma un zābaki. Ar papīra saspraudi jāizbaksta visas vīlītes. Rīt vai parīt būšot klāt inspektori, likšot kuģim atzīmes.
14.33 mēs būsim sasnieguši Shag Rock.

10/11  Pirmā diena Dienviddžordžijā. Lai apsteigtu laikapstākļu maiņu, izkāpšana jau 6am. Bet kas par izkāpšanu! Tūkstošiem karalisko pingvīnu svelpj un ūjina. Un ož. Ož arī kažokroņi. Kareivīgākie lepojas ar asiņainām brūcēm. Mums izdala nūjas, lai vajadzības gadījumā no tiem atgaiņātos. Domājams, ka pingvīnbērnu dūnu kažoks varētu būt ievērojami siltāks par jebkuru merino vai alpakas vilnu un dūnu jaku, pat to visu kopā ņemot. Klejotājalbatrosu mazuļi krietna jēra lielumā. Spārnu atvērums, no ligzdas pēc pāris nedēļām izlidojot, pārsniegs 3 metrus. Mazais, jaukais pintiķis!

11/11  Lāčplēša diena. Bet ne šeit. Šeit pingvīnu un roņu diena. Un pamesto vaļu medību staciju diena. Zinu, ka bilžu ar karaliskajiem pingvīniem jau ir ļoti daudz, bet ko tu padarīsi, ka viņi tik smieklīgi un glīti. Un ziloņroņu mazuļi savās 4 nedēļās sver jau krietni pāri 100 kg. Bet lielās pogacis gan noraugās pavisam bērnišķīgi. Tālumā uz klintīm tup makaronpingvīni ar savām biezajām zeltoranžkrāsas uzacīm. Jāpērk pamatīgāka foto lēca, nevar saredzēt. Bet īpašos mākoņus gan var saskatīt ar neapbruņotu aci.
Pamazām parādās arī nelieli aisbergi. Nu tādi – divstāvu mājas augstumā.

12/11  Vilšanās – 5 am kafija, žērgšanās iekšā pilnā siltumtērpā:

zeķes, termozeķes, termobikses, treniņbikses, slēpošanas bikses, termokrekls, viens džemperis, otrs džemperis, dūnu odere, āra jaka, kakla auts, cepure, pretsaules krēms, milzu zābaki, plānie cimdi, biezie cimdi,

tikai lai no borta paskatītos, kā komanda izbrauc līdz krastam un atšļakstās atpakaļ. Pie vainas katebatiskais vējš. Katebatiskais ir tas vējš, ko rada kalnu virsotnē strauji atdzisušu gaisa masu gāšanās lejup. Tas brāzmās nesas virs ūdens, paķerot līdz šļakatas un gandrīz nogāž no kājām. Milzu šūpuļkuģis ieaijā uz miegu jau pēc brokastīm.

Bet tad izkāpjam Grytviken. Bieza migla un slapjš sniegs stundu gaitā pārtop par gandrīz saulainu pēcpusdienu. Pirmo reizi zvanu baznīcas zvanus. Pārgājiens kalnup. Ziloņroņu mazuļu purkšķošas rotaļas ūdenī un pat iepirkšanās. Rīt ceļamies 4am. Ja vēji vēlēs.

13/11 5am krastā kņada. Milzīgie ziloņroņu tēviņi taurē un cīnās savā starpā. Mazie zilonronēni ķaukst, purkšķina un smejas. Pa brīžam no biezās zāles ierejas kāds kažokronis. Lielie karaliskie pingvīni ķērc un svilpo, mazie melodiski ūjina. Tikai dažie džentū pingvīni ievēro klusumu. Pa vidam riņķo un mazgājas lielie dienvidu petreļi un skuas. Bez maz nav, kur kāju nolikt. Brokastis 9 šķiet labi nopelnītas. Salas dienvidus apkuģojam caur žilbinošiem aisbergiem – pirmā īstā Antarktīdas vēsma. Dodamies ceļā, kuģi nēsā un tricina. Pie sevis murminu vēja apremdināšanas vārdus. Jau trešo stundu – īsti nelīdz.

14/11 Kuģojam tālāk. Pārsvarā visi atguvuši sejaskrāsu un ‘jūras’ kājas, kā smejas ekspedīcijas komanda. Pat mūsu kajītes biedrene, kam nesam krekerus no restorāna, ir pilnīgā pārliecībā, ka jau Dienviddžordžija vien ir bijusi visa tā vērta. Aiz loga krāsotajiem petreļiem pievienojušies krietni retākie antarktiskie petreļi. Filma, izglītojoši priekšlasījumi, izsole, šampanietis. Šovakar plānoju kokteiļvakaru bārā. Rīt taču vēl var gulēt.

Papildināts:

15/11 Migla, migla, liela rasa. Galvenais, lai nepazūd Antarktīda. Kļūst vēsāks – redzu savu elpu. Par to liecina arī Citizen Science projekta ietvaros veiktie dienišķie ūdens temperatūras un sāļuma mērījumi. Skaitām arī putnus un vērojam mākoņu segumu, kad pāri iet NASA satelīti, – dati tiek iesūtīti kaut kur tālās datubāzēs.
Liriska atkāpe Puškina pozā – par diētisku šo braucienu nenosauksi. Tā drīzāk ir dzīve restorānā. Agrās brokastis tiem, kam neguļas jeb pirms agras izkāpšanas. Otrās, pamatīgās brokastis ar visu, ko sirds kāro. Pusdienas ar bagātīgu bufetes izvēli. Vakariņas ar ēdienkarti un vīnu. Šefpavārs personīgi sasveicinās, vīnu izlase mainās, ēdienu daudzveidība. Pat es šeit ēdu desertus. Par atkopšanos domāšu vēlāk. Starp biodrošības pārbaudi un vakara brīfingu malkojot margaritu, šķērsojam 60. platuma grādus. Pavisam oficiāli esam ieradušies Antarktīdā!

16/11 Rīts. Migla. Elefantas sala. Point West – vieta, kur četrus mēnešus, guļot zem laivām un ēdot pingvīnus, glābšanu gaidīja 22 Šakltona vīri. No miglas iznirst skarbas klintis un zilgans ledājs. Gar salas krastu migla vijas kā gandrīz caurspīdīga lenta. Tabulārie aisbergi, žilbinoša sniega klātas asas kalnu smailes. Gaismas, ēnas, toņi, leņķi, migla, mākoņi, loks ap sauli.

Sirds bez maz gurst no skaistuma. Nav vārdu, ar ko to izteikt kaut aptuveni. Sajūsma. Lūk. Lūk, tieši šo skatu dēļ atkal esmu šeit. Jumtu norauj zibenīgi un aiznes tālu, tālu prom. Raugos apkārt – es neesmu viena. Te ar jumtu nav palicis tieši neviens.

17/11 Mikkelsen Harbour. D’Hainot sala. Mosties ar ledāju acīs. Apžilbt saules baltumā. Dzirdēt ledāja gabalu krišanas pērkonu. Apiet džentū pingvīnu šosejas. Netrokšņot, lai nesabiedētu vedelroņu bērnu ar mammu. Sniegu brist un vēju izturēt. Skaitīt vaļus – orkas, kuprvaļus un atkal orkas. Traukties miglā starp aisbergiem un pingvīnu vannām. Ne mazdrusciņ nesūdzos par šādu svētdienu. Arī kajaki šodien beidzot tika pie airētājiem. Kuprvalis šos esot appeldējis un aptaurējis – viens otrs tīri sabijies. Drosmīgie tūliņ leks polārajos ūdeņos, bet bārbekjū vakariņas tiks visiem. Kling klang – paziņojums par peldbaseina atvēršanu. Es tikai dokumentēšu.

18/11 Svētki. Kūvervilas salā Latvijas karogs. Pingvīniem patīk. Apsveram iespēju pārsaukt džentū par latvū pingvīniem un dibināt šeit koloniju. Emocionāli patriotiski foto. Seklajā līcī uz apskati nosēdušies aisbergi. Gerlaha šaurums saules zeltā. Tai pat laikā Antarktīdā snieg. Mazās pārslas virpuļo saulē un ilgi nekūst. Sākam atceļu uz ziemeļiem. Un – piestājam Šarlotes līcī. Ledāji miiiilzīgi. Saule spooooža! Beidzot kāja uz paša kontinenta.

To nevar, nu nevar vārdiem aprakstīt, izstāstīt, uzzīmēt. Nudien, man bija taisnība: ja kaut kur virs zemes mīt Dievs, viņš noteikti dzīvo šeit,

Antarktīdas pārpasaulīgajā skaistumā, skarbumā un majestātiskumā. Visi man apkārt meklē, meklē un nerod pietiekamus vārdus. Te ir cita dimensija, cita pasaule, cita būtība. Tik ļoti izdevušies valsts svētki.

19/11 Deception Island. Migla, acīs cērt sniegs. Šeit ir aktīva vulkāna krāteris, pēdējais izvirdums 1967. gadā. Tieši vulkāna izvirdums licis tik ļoti vilties patvērumu meklējošajiem vaļu medniekiem. Melnas vulkāniskās smiltis. Vaļu kauli. Vienu pleznu cīņās pazaudējis leopardronis žāvājas tā, ka visus zobus var izskaitīt. Saule pamazām izvirst visā pilnībā. Mēs neesam vīlušies. Vēl viena izkāpšana. Nu tā – lai viss būtu perfekti: saule koša, vēja tikpat kā nav, jūra rāma. Zodsiksnas pingvīni kāpaļā pa savu lielceļu un mūs ignorē. Un tā tam jābūt, mēs nedrīkstam nekam šajā dzīvajā dabā traucēt. Mēs esam tie, bez kā pasaule pavisam labi var iztikt. Kāpjot zodiakā*, klusi solu Antarktīdai vēl kaut kad mēģināt atgriezties. Gaišām skumjām vēroju pēdējos saulrieta iekrāsotos sniega klātos izciļņus jūrā. Un pamazām sāku bīties no Dreika.

20/11 Rīts tik rāms, ka noguļu brokastis. Lūk, šis ir tas Drake lake (pretēji Drake shake). Bet saglabāju modrību. Domas vijas ap redzēto, sajusto, dzirdēto.

Antarktīda – vieta, kur tik daudz skaistā, neskartā, apbrīnojamā, sargājamā. Un to sargā Antarktīdas līgums. Tas nosaka: cilvēces interesēs ir panākt, lai Antarktīda uz mūžīgiem laikiem tiktu izmantota tikai un vienīgi mierīgiem mērķiem. Mieram un zinātnei.

Līgumam citastarp ir pievienots arī Madrides protokols, kur runāts par resursu ieguvi – tas jāpārskata līdz 2040.gadam. Ceru, ka līgumslēdzējām valstīm (tostarp Latvijai) pietiks veselā saprāta, lai nepieļautu resursu ieguvi komerciālos nolūkos. Paskat, pie kā noveda roņu, vaļu un daudzu citu sugu pārlieka iekārošana.

Antarktīdā nav vietējo iedzīvotāju, kas iestātos par savu zemi. Tāpēc par to jāiestājas mums visiem. Didaktiski un ar patosu? Jā, esam kļuvuši par šī aukstā kontinenta vēstniekiem. Aiz kajītes loga rāmi snieg.

21/11 Bīgla kanāls ar sauli un rāmiem ūdeņiem pēc nedaudz mētājošas nakts. Labi gan, jo koferi atpakaļ salikt dancojošos viļņos būtu pagrūti. Esam ātri pieveikuši Dreiku. Svārstos starp vēlmi nokļūt mājās un kārdinājumu noslēpties kaut kur uz kuģa un doties atpakaļ uz leduszemi.
Kapteinis aicina uz pēdējo kokteili. Esam pārbraukuši krietni agrāk un pēc vakariņām mēs varēšot doties apgaitā pa Ušuaijas ielām. Rīt agri ar visiem koferiem tiksim pārvesti uz lidostu.
Kur palika tās 19 dienas? Viens ledus elpas pūtiens un garām.
Bet tā garša atmiņā glabāsies vēl ilgi.

Ar Daces iepriekšējo Antarktīdas ekspedīciju var iepazīties šeit. Savukārt, Tu, lasītāj, sapņu kruīzu uz Antarktīdu vari sameklēt šeit.

* https://en.wikipedia.org/wiki/Zodiac_Nautic