Esam atkal ceļā. Ar lielu čemodānu kaudzi un mazu dolāru paciņu. Uz Apsolīto zemi. Pa Raiņa pēdām. Viņš bija divatā ar dr. Lifšicu. 1929. gada aprīlis – Palestīna un Ēģipte. 1989. gada augusts – Izraēla un Ēģiptes Arābu republika. Pa vidu viens liels un desmit mazu kariņu. Un vēl šādi tādi krikumi. Kā mana dzīve, piemēram. Mēs dodamies uz Tuvajiem Austrumiem, kur mētājoties ar akmeņiem un dažreiz šaujot. Tāpēc Latvijas Radioraidījumu un televīzijas komiteja šoreiz sūta trīs musketierus. Vismaz viens atgriezīsies. — Izlasi 12 min.
Virs mums rēc helikoptera motors, režisors vājprātīgi kliedz megafonā, mēs, piespiedušies pie izdrupušās sienas, ar šausmām skatāmies, kā lēni no griestiem atdalās pēdējie apmetuma gabali un ķieģeļi, kā vēlas rudens lapas, viegli šūpodamās briesmīgajā vējā, nāk lejā uz mūsu galvām. Režisors, grūstot operatorus, ar zīmēm rāda, kas jāfilmē. — Izlasi 11 min.
Nākamā ir skaista, saulaina diena. Brokastīs sēžu pie viena galdiņa ar jauno ārstu francūzi, kas šeit atrodas alternatīvajā karadienestā. Runājam par pigmejiem, šo filmu un mūsu gaidāmo ceļojumu uz Impfondo. Viņš iekāpj savā neiedomājami vecajā kastē bez durvīm, pamāj ar roku un aizbrauc uz darbu hospitālī. Taisni brīnums, ka viņš neizkrīt cauri un pa ceļam nepazūd. — Izlasi 9 min.