Pilzene ir reģiona centrs Čehijas rietumos stundas braucienā no Prāgas. Reģions tiek pasniegts kā tūrisma paradīze un tas nav tālu no patiesības. Mēdzu teikt, ka tūristiem svarīgas ir 3 lietas – izklaides jeb apskates vietas, labs ēdiens un naktsmītne. Bez šī izdzīvošanas komplekta, kam vēlams būt gana dažādam un piemērotam atšķirīgām gaumēm un maciņa biezumam, būs grūti pārliecināt kādu kur doties un pavadīt tur laiku. Pilzenē un tās reģionā viesmīlības nozarē viss ir pēc labākajiem priekšrakstiem.
Pilzenē ir, ko darīt vēstures, kultūras, dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem. Te ir grandiozas viduslaiku pilis kalnu virsotnēs, mīlīgi ciemati piekalnēs, takas pastaigām, ceļi velosipēdistiem un pat upes laivotājiem dažādās sagatavotības pakāpēs. Piemērotas apstāšanās vietas atradīs arī izklaižu, spa un arī alus cienītāji. Pat nelielā ciematā var atrast labu restorānu ar čehu virtuvi, viesnīcu ar spa un baseinu ar skatu uz baznīcu. Alus un bioloģisko produktu cienītājiem pieejamas tūres gan alus darītavās, gan mazajās lauku saimniecībās.
Izpētot plašo Pilzenes reģiona piedāvājumu, izvēlos vēstures un piļu tūri. Tā kā citas aktivitātes ir atrodamas pat Bohēmijas kalnos, pamanos arī izmantot šo un to no plašā izklaides un atpūtas piedāvājuma. Rezultātā četras ceļojuma dienas izvēršas par piesātinātu un dažādu aktivitāšu pārpilnu piedzīvojumu. Nokļūstu gan viduslaiku pils tornī kalnu virsotnē, gan nokāpju 19.gs. zelta raktuvēs, kur šobrīd darbojas seismisko novērojumu stacija. Pa dienu staigāju pa kalnu takām un vakarā peldos ciemata viesnīcas baseinā ar skatu uz vecpilsētu. Visam pāri čehu virtuve un, protams, – alus.
Vēsturiska atkāpe
Reģiona centrs Pilzene ir 4. lielākā pilsēta Čehijā un kopš agrajiem viduslaikiem ir bijusi reģiona rūpnieciskais un kultūras centrs. Atrašanās nozīmīgu ceļu krustpunktā, jo no Prāgas tai cauri veda tirdzniecības ceļi uz vāczemju Nirnbergu un Rēgensburgu, nodrošināja pilsētai izaugsmi un veicināja kultūras sakarus. Ceļojot pa reģionu, nevilšus var sekot līdzi arī Eiropas viduslaiku vēsturei. Izdevīgā atrašanās vieta uz galvenajiem tirdzniecības ceļiem, Bohēmijas kalnu bagātīgās un tādēļ iekārojamās raktuves, kā arī tuvējās vācu zemju robežas šo it kā nomaļo čehu zemju reģionu ir padarījušas par liecinieci Eiropas vēstures kolīzijām.
Reģions bijis izteikti katoļticīgs ar noslieci uz brīvdomību, kas kulminējās 15. gs. sākuma tā sauktajos husītu karos. Tad bohēmieši kā čehu katoļu līdera, Prāgas Kārļa universitātes rektora un pirmā baznīcu reformista pirms Lutera Jana Husa sekotāji veiksmīgi cīnījās ar Svētās Romas impērijas ķeizara Sigismunda Luksemburga karaspēku.
Sens teiciens vēsta, ka bohēmiešus var sakaut tikai viņi paši, un vēsture to apstiprina.
Pēc pretinieku uzveikšanas husīti sadalījās divās naidīgās nometnēs un reģionu pārņēma pilsoņu karš. Atsauces uz husītu kariem ir sastopamas mūsdienās, ceļojot pa Bohēmijas kalniem. Kalnraču ciemati, nocietinātās vietas, pilis un to pārvaldošās aristokrātu dzimtas bija saistītas pārmaiņus ar vienu vai otru karojošo pusi, un gidu stāstos senā kara fineses saplūst galvu reibinošās varas spēlēs.
17. gs. sākumā uz īsu brīdi Pilzenes pilsētu par savu rezidenci izvēlējās imperators Rūdolfs II un 17. gs. vidū savas nianses ieviesa Trīsdesmit gadu karš. Laika gaitā zelta un sudraba iegulas kalnos sāka izsīkt vai kļuva nelietojamas, un reģionam pamazām nācās pārorientēties uz amatniecību un rūpniecību. 19. gs. otrajā pusē Pilzene kļuva par industriālu pilsētu ar Emīla Škoda dibinātu rūpnīcu (sākumā tā ražoja ieročus) un alus darītavām, bet reģiona ciematos attīstījās tādu dabas resursu kā kokmateriālu izstrāde un veidojās amatniecības darbnīcas un manufaktūras, vēlāk rūpnīcas. Katrs ciemats specializējās citā nozarē – vienā koncentrējās kurpju meistari (Hory Matky Boží), citā tika ražoti sērkociņi (Sušice). 20. gs. sākumā ne tikai Pilzenē, bet arī kalnu ciematos valdījusi rosīga kultūras dzīve, un šobrīd ciematos līdzās renesanses un baroka baznīcām un rātsnamiem var novērtēt 19., 20. gs. mijas lepno pilsētnieku mājokļu un publisko ēku arhitektūru.
Kultūra un alus
Pilsēta lepojas ar lager alus darīšanas tradīcijām un to, ka jau 14. gs. tika ieviests Pilzenes lager alus standarts. Alus darīšana ir viena no pilsētas izaugsmes atslēgām kopš viduslaikiem un nozīmīga tās identitātes daļa arī mūsdienās. Īsas pastaigas attālumā no vecpilsētas joprojām atrodas 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā celta, milzīga Pilsner Urquell alus darītava. Daļa teritorijas ir pieejama apskatei, te darbojas arī muzejs un tiek organizētas dažāda rakstura ekskursijas. Šis ir viens no populārākajiem pilsētas apskates objektiem un neiztrūkstoša tā sastāvdaļa ir āra kafejnīcas alus baudīšanai.
Pilzenes pilsēta arī šobrīd nav zaudējusi industriālo raksturu – te joprojām atrodas ne tikai milzīgā alus ražotne, bet arī Škoda un lampu rūpnīcas. Tai pat laikā pilsētā valda dzīvība un atrodams viss, kas nepieciešams ceļotājiem. Ar vēsturi un kultūru iepazīstina muzeji (īpaši iesaku Rietumļbohēmijas muzeju), teātris, vēsturiskais pilsētas centrs un koncertzāle bijušajā Lielajā sinagogā. Vakarā var pavakariņot jūgendstila kafejnīcā, plašajos krogos vai arī iedzert alu jauneklīgā āra kafejnīcā, kur pulcējas universitātes studenti. Siltā vasaras vakarā var paklīst gar pilsētas 4 upēm, gar kurām iekoptas zaļās zonas ar pastaigu un velo celiņiem. Pilzene it kā iemieso sevī visu, ko tālāk piedāvās Bohēmijas kalnu reģions, sagatavojot ceļotāju tālākajiem piedzīvojumiem.
Pat mana kultūrvēstures izzināšana nav iedomājama bez alus vismaz uz vakariņu galda. Tomēr pa īstam atplaukstu, uzzinot par Bohemia Sekt – dzirkstošo vīnu, ko ražo no Čehijā audzētām vīnogām. Pēc neatkarības atgūšanas 20. gs. 90. gados rūpnīcā viesojās franču vīna meistari no Šampaņas un no viņiem tika pārņemtas dzirkstošā vīna gatavošanas iemaņas pēc šampanieša parauga. Šobrīd 90% šī dzēriena patērē iekšējais tirgus, tādēļ šis čehu “šampanietis” ir pieejams tikai uz vietas un maz zināms ārzemēs.
Bohemian Sekt iepazīstu autentiskā jūgendstila kafejnīcā – vinotēkā Beseda. Te laiks kā rets kukainis dzintarā ir apstājies 20. gs. sākumā. Vijīgais, piesātinātais jūgendstila interjers ar krāšņajām detaļām – kokgriezumu paneļiem, sienu un griestu gleznojumiem, vitrīnām un skatlogiem – uzbur dzīvu ainu no gadsimtu senas pagātnes un ļauj ceļot laikā. Šī ir patīkama vieta atpūtai pēc kultūrvēsturisko objektu apskates un ieskats vietējo iedzīvotāju vakarēšanas paradumos.
Uz kalniem
Bohēmijas kalni ir klasisks turpinājums Pilzenes apskatei un pilsēta ir izcils sākumpunkts ceļojumam dziļāk reģionā. Ceļš uz kalniem ved caur nelielām pilsētiņām, kur centros dižojas majestātiskas baznīcas, klosteru kompleksi un rātsnami. Piestāšana ciematos nelielai pastaigai ir izcils veids, kā izlocīt kājas, apskatīt kultūrvēstures objektus vai iedzert kafiju.
Klatovy ir viena no šādām pilsētām un te var apskatīt gan baroka laika aptieku, gan jezuītu klosteri, katedrāli, bet zem tās – apbedījumu katakombas. Te iekārtota arī mūsdienīga reģiona un pilsētas vēstures ekspozīcija – ar priekšmetu vitrīnām, video rullīšiem, interaktīvām izvēlnēm un pat papildinātās realitātes izklaidēm. Krāšņā baroka katedrāle ikdienā nav atvērta. Tomēr, ja labi sarunā, katakombu biļešu pārdevēja atver durvis arī dievnama apskatei.
Jezuītu izveidotā baroka aptieka “Pie baltā vienradža” ir viens no pilsētas īpašajiem dārgumiem. Aptiekā ir saglabājušās gan autentiskas baroka laika veikala letes un vitrīnas, gan 19. gs. beigu zāļu izgatavošanas darbnīca ar darbarīkiem un izejvielu uzglabāšanas traukiem. Tā ir apskatāma pēc iepriekšējas pieteikšanās, ekskursijā gida pavadībā izsekojot tās kultūrvēstures finesēm un iepazīstot agrāko laiku ārstniecības un zāļu veidošanas procesu. Aptieka kopš baroka laika nav zaudējusi savu funkciju un ir tikusi izmantota līdz pat 20. gs. 60. gadiem, kad to pilsētai saglabāšanai un muzeja izveidošanai nodeva pēdējais dzimtas aptiekārs. Līdzīgi kā ar jūgendstila kafejnīcu Pilzenē, šis baltais vienradzis pārsteidz ar interjera bagātību, autentiskumu un saglabātības pakāpi.
Pēc Klatovy apvidus kļūst pauguraināks, līdz šauri serpentīnu ceļi savieno ciematus kalnu piekalnēs. Te kopš viduslaikiem atradušās zelta un sudraba raktuves, un tās gan pildījušas čehu zemju bagātības lādes, gan nodrošinājušas pārticību kalnraču ciematiem. Lai aizsargātu Pilzenes reģionu, kalnraču ciematus un to tirdzniecības ceļu tīklu, kā arī Bohēmijas un Vācu zemju robežas, veidoti nocietinājumi. Tādēļ līdzās šarmantiem, kādreiz bagātiem ciematiem ar baznīcām un pilsētas pārvaldes ēkām te atrodamas arī majestātiskas, mūru apjoztas un torņiem vainagotas viduslaiku pilis.
Viduslaiku pilis
3 nozīmīgākās reģiona pilis veido pateicīgu ceļojuma maršrutu. Visas ir piedzīvojušas iznīcības periodus, jo ar laiku to aizsardzības funkcijas mazinājās un tās tika pamestas. 20. gs. otrajā pusē tās atsāka pētīt, restaurēt un rekonstruēt, un līdztekus padarīja pieejamas apmeklētājiem. Šobrīd tās apskatāmas gidu vadītās tūrēs, kuru stāstījumu klausoties, var izstaigāt rekonstruētās iekštelpas un uzkāpt torņos iekārtotajās skatu platformās. Ja vēsture nešķiet saistoša, visu piļu āra teritorija ir apskatāma bez maksas.
Visur ir domāts par apmeklētājiem un viņu ērtībām. Ģimenēm ar bērniem ir pieejami īpaši gidi (Baltā dāma Velhartice pilī), sagatavoti taktili vēsturi skaidrojoši priekšmeti vai radītas citas atrakcijas. Lai veicinātu atkārtotu apmeklējumu, tiek organizētas mainīgas izstādes un pasākumi (kā spoku stāstu nakts ar teatrāliem uzvedumiem vai metāla mūzikas festivāls Kašperk pilī). Lai viesi varētu remdēt izsalkumu vai vienkārši pasērst pie kafijas krūzes vai alus kausa, darbojas vai nu pilsētas līmeņa kafejnīcas pils teritorijā, vai tās atrodas turpat blakus esošajā ciematā. Nomaļās Kašperk pils gadījumā kasieris paralēli biļešu tirdzniecībai pārdod arī vienkāršu dzērienus un uzkodas.
Kašperk viduslaiku pilis ir visaugstāk kalnos bāzētā karaliskā rezidence, kas noteikusi tās agrāko vērienu. To 14. gs. vidū uzcēlis Svētās Romas impērijas ķeizars un Bohēmijas karalis Kārlis IV. Lai gan autentiski ir tikai pils mūri un no pils interjera un aprīkojuma saglabājušies vien pāris krāsns podiņu lauskas, te paveras fantastiska panorāma uz kalnu pauguru klāto apkārtni. Skaidrā laikā no pils torņa skatu laukuma varot redzēt gan Pilzeni, gan Prāgas priekšpilsētas. Pili var sasniegt gan ar auto, gan kājām no tuvējā ciema Kašperské Hory (~ 4 km atkarībā no izvēlētā maršruta, laika un vēlmēm).
Velhartice pils lepojas ar gotisku tiltu, kas savieno pils galveno korpusu ar brīvi stāvošo dzīvojamo torni. Torni kā drošu patvērumu bijis iecerēts izmantot uzbrukumu un aplenkumu gadījumos. Ekscentriskais tilts bijis paredzēts kā pāreja no galvenā pils kompleksa uz aizsardzības torni, bet trūkst precīzu ziņu, vai tas tiešām jebkad ir ticis lietots šādos nolūkos. Kopā ar renesanses stila dzīvojamajā korpusā iekārtoto interjera rekonstrukciju ar izmeklētām mēbelēm, priekšmetiem un papildus elementiem te uzburta kolorīta aina par dzīvi agrākajos gadsimtos.
Reģiona lielākā pils ir Rabi. No 14. gs. celtās pils kompleksa šobrīd saglabājušās vien drupas. Tomēr viss te ir pārākajā pakāpē. Pils teritorija ir milzīga, klīšana pa masīvo mūru labirintu kompleksa iekšienē – aizraujoša, bet skati no torņa platformas – fantastiski. Blakus pilij vasaras sezonā atdzīvojas arī ciemats, kura plašajās kafejnīcās pietiek vietas nogurušiem velobraucējiem, individuāliem ceļotājiem un pat tūristu grupām. Galvenais ēdiens te ir tradicionālie čehu pelmeņi, ko mēdz servēt gan kā pamatēdienu, gan saldo.
Chlupaté knedlíky jeb kartupeļu “pelmeņi”, pasniegti ar cūkgaļu vai pīles kāju, sautētiem skābētiem kāpostiem un Pilsner alu ir čempionu pusdienas. Saldais pelmeņu variants tiek pildīts ar plūmēm, aprikozēm vai citiem augļiem un var tikt pasniegts bagātīgi apbērts ar veselām vai maltām magoņu sēklām un apliets ar krēmīgu vaniļas mērci. Pēdējais var kalpot arī kā pilvērtīgs otrais ēdiens, ja kartupeļu pelmeņi ar kāpostiem un gaļu šķiet pārāk ziemīgs salikums.
Kalnu ciemati un zeltraču šahtas
Bohēmijas ciemati viduslaikos bijuši zelta un sudraba ieguves vai nu raktuvju, vai skalošanas veidā. Šobrīd šī jau sen ir vēsture un piedzīvojama vien kā stāsti un ieraugāma kā diskrētas, norobežotas bijušo raktuvju ieejas šahtas apkārtnes kalnos. Tās pamanāmas, dodoties pastaigās pa takām, kas ved cauri apkārtnes kalnu paugurainēm. Takas savieno kalnu ciematus un var tikt izmantotas gan pārgājieniem, gan velobraucieniem. Tās ir marķētas, un galvenajos ceļu krustojumos ir bagātīgs norāžu klāsts, lai visi ceļotāji nonāktu iecerētajā galamērķī.
Mana bāzes vieta ir Kašperské Hory ciematā, kas ir ērta lokācija visām aktivitātēm apvidū. No pilsētas centra izvijas dažādu grūtības pakāpju un garuma takas uz citiem ciematiem un apskates objektiem, tai skaitā tuvējo Kašperské pili. Te atrodas vairākas viesnīcas un pansijas, ja nepieciešams ekonomisks naktsmītnes variants. Vasaras sezonā darbojas ne tikai viesnīcas restorāns, bet arī āra kafejnīcas.
Par unikālu pieredzi kļūst iespēja iekļūt kādreizējā zelta raktuvē netālu no Kašperské Hory ciemata. Šahtā kopš 1961. gada darbojas seismisko novērojumu stacija, ārpusē tikko uzcelts jauns apmeklētāju centrs un ierīkots miniatūrs seismometrijas muzejs. Šī ir lielākā no kopumā 22 novērojumu stacijām Čehijā un te tiek novērotas seismiskās aktivitātes visā pasaulē. Te nokļūstu jaunuzceltā apmeklētāju centra nodošanas dienā, kad tajā viesojas Ģeofizikas institūta vadītājs Aleš Špičák, kas arī kļūst par ekskluzīvas ekskursijas gidu. Ikdienā izpētes stacijas šahtā pētnieki ieiet vien retas nepieciešamības dēļ. Novērojumu datu līknēs bezkaislīgi tiek reģistrētas visas vibrācijas, tai skaitā cilvēku soļi mēraparātu tuvumā un kondensāta piles no griestiem (tādēļ virs mēraparātiem šahtā ir nelieli jumtiņi). Ar institūta vadītāju smejamies, ka mūsu vizīti šahtās citi pētnieki Prāgā novēro kā neparastu seismisku aktivitāti.
Bohēmijas kalnu un klinšu masīvi izcili vada pazemes vibrācijas, turklāt reģionā nenotiek aktīva industriālā darbība vai dzelzceļa kustība, kas varētu radīt nevēlamus traucējumus reģistros. Tādēļ šī ir izcila vieta, lai iegūtu datus par pazemes slāņu aktivitātēm un dalītos tajos ar līdzīgām stacijām pasaulē. Lai reģistrētu zemestrīci un noteiktu tās atrašanās epicentru un stiprumu, ir nepieciešami dati no vismaz 3 dažādām novērojumu stacijām. Tomēr zemestrīces ir tikai viens no institūta izpētes objektiem. Pētot pazemes slāņu struktūras un izzinot to spēju reaģēt un vadīt dažāda veida pazemes grūdienus, tai skaitā kontrolētus sprādzienus, var iegūt informāciju par citādi nepieejamām pazemes dzīlēm un tajās esošajiem slāņiem, tai skaitā derīgiem izrakteņiem, naftu vai gāzi. Šis arī ir viens no nozares nākotnes potenciāliem, jo zemestrīces paredzēt nevar, vien radīt vadlīnijas un rīkus to ietekmes mazināšanai.
Pastaigā atpakaļ līdz ciemam saskaitu vēl 5 kādreizējās ieejas šahtu tuneļos un tikai tad izprotu bijušo raktuvju mērogu un apjomu. Apkārtnes kalni ir kā izvagoti ar šīm kalnraču “kurmju alām” un, tā kā tajās ir bīstami uzturēties, tās ir režģu noslēgtas un nepieejamas.
Vakaru noslēdzu viesnīcas baseinā ar skatu uz baznīcu un sagaidu krēslas iestāšanos pie iemīļotā Bohemia Sekt glāzes. Līdztekus vēsturei un piļu apskatei Pilzenes reģions man ir parādījis un izstāstījis tik daudz jauna, kā reti kurš ceļojums. Neatklātā te vēl ir daudz – būs jābrauc vēl!
Pateicība ceļojuma organizēšanā Pilzenes tūrisma aģentūrai Pilsen Tourism, Pilzenes reģionam un Čehijas tūrisma aģentūrai Czechtourism.
Ja dodies uz Čehiju, izlasi arī Mārča Kalniņa rakstu par Prāgu!
